Veiksmes literārajos konkursos
16.01.2015

       2015.gada 16.janvārī 5.kl. skolēni Toms Mārtiņš Veikšāns, Marta Dreimane, Kristiāna Mozga, Heidija Hetere Stepiņa, Viviāna Žitkova, Irbe Karlsone, Amanda Nagle, kā arī 6.kl. Annija Asmus, Rolands Šimonis un sk.S.Sīle tika uzaicināti piedalīties jaunrades darbu konkursa, veltītu dzejniekam, filozofam Robertam Mūkam, noslēguma pasākumā Galēnu pamatskolā Riebiņu novadā. Šis konkurss notiek jau devīto reizi, bet mūsu skola piedalījās pirmo reizi. Konkurence bija liela, it īpaši 5.-7.kl.grupā- 113 skolēnu darbi no visas Latvijas. Kopumā šajā konkursā tika pārstāvētas 66 Latvijas skolas. Visi mūsu skolēni saņēma Pateicības, bet 2 skolēni- 5.kl.Mārtiņš Toms Veikšāns(literārā pasaka), 6.kl.Annija Asmus(dzeja)- Atzinības! Arī skolotāja S.Sīle saņēma Pateicību par skolēnu sagatavošanu jaunrades darbu konkursam. 

                            “Kā būtu, ja mēs varētu pārlēkt savai ēnai?” (R.Mūks)

                                                        Ķēniņš un viņa ēna.

Reiz dzīvoja savdabīgs ķēniņš, kuram bija apnikusi sava ēna. Viņam nepatika, ka ēna tam visur sekoja. Viņš gribēja no ēnas atbrīvoties. Gāja pie kalēja, lai ēnu noņemtu. Kalējs sacīja:”  Varu mēģināt, bet nezinu, vai izdosies.” Kalējs ņēma un veda ķēniņu smēdē. Paņēma āmuru un sita ēnai, bet nekā. Kalējs vien rokas noplātīja. Taču ķēniņam bija vēl viena ātrā ideja. Ies pie mednieka, lai tas ēnu nošaujot.

Mednieks sacīja:” Nezinu gan, vai vajag, man arī ēna seko.”  Bet neko, kas ķēniņam galvā, tas jādara. Nu mednieks ņēma  savu divstobreni un šāva pa ēnu. Troksnis bija milzīgs, tas skanēja apmēram šādi- blīkšķ, blākšķ, paukšķ! Taču arī tad ēnu noņemt neizdevās.

Nu ķēniņš mājās devās bēdīgs. Sēdēdams tronī, ķēniņš iedomājās, ja nebūtu ēnas, tad būtu vientuļš,  nebūtu ar ko parunāties. Tā vakarā ķēniņš atvainojās savai ēnai par sāpēm, ko viņš bija tai darījis. No tā laika ķēniņš savai ēnai pāri vairs nedarīja un saprata, ka ēna viņam ir draugs!

Toms Mārtiņš Veikšāns, 5.kl.

***

Mani māc domas
Par to, kur tā citādā meitene rodas
E eju pa šo ceļu vientuļo,
Man kāds seko…
Kas tas ir?es vaicāju sev,
Tas laikam mans iedomu draugs,
Vai saule man to devusi?
Tā nerunā, tikai pa priekšu skrej,
Tāda melna un savāda…
Es gribu to apskaut, samīļot,
Jo neviena cita man nav…
Gribu tai pārlēkt pāri un parunāt,
Varbūt kaut ko tomēr var sarunāt?
Bet tā klusē…
Gribu tai pārlēkt pāri un ieskatīties .
Gribu redzēt tās priecīgo seju
Mēs abas esam kā dvīnes,
Kas uzvedas kā tipiskas tīnes.
Tā dara to pašu, ko es!
Nesaprotu …
Mani māc domas- kur tā citādā meitene rodas?
Ak, tā mana ēna, un es paliku sēra,

Jo mans draugs - tikai mana ēna! 

Annija Asmus, 6.kl.