12.-13.gs. Aiviekstes kreisais krasts ietilpa Gerdenes pilsnovadā, kura centrs bija Sāvienas pilskalns. 1274.gadā Rīgas arhibīskaps pie Svētupes ietekas Aiviekstē licis uzcelt pili, ko bieži izmantojis par savu rezidenci.

1457.g. Ļaudona minēta to piļu sarakstā, kam ir savs pilsnovads un draudze. 1568.g. Ļaudonas pilsnovadu un pili poļu ieceltais Vidzemes pārvaldnieks Hodkevičs piešķīra K.J.Bankovam mūža lietošanā. 1575.g. Ļaudonas pilsnovads nonāca J.Tīzenhauzena, viņa sievas Elizabetes (dzim. Plāteres) un dēla mūža lietošanā. Livonijas kara laikā krievu karaspēks pili nopostīja, pēc tam muižas īpašnieki bieži mainījās.

Tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā bijušas Ļaudonas muiža (Laudohn, Liograd) ar Toces un Ancīšu (Anzeht) pusmuižu, Ļaudonas mācītājmuiža, Sāvienas (Sawensee), Aburta (Lügen), Aiviekstes (Eustehn) muiža, Ozolu, Valdeķu (Waldeck) un Muižnieku pusmuiža.

1613.g. Ļaudonas muiža kļuva par zviedru kroņa īpašumu, taču turpmākajos gados muižas īpašnieki mainījās. Līdz agrārai reformai muižu pārvaldīja I.Rušmanis. Toces muiža pirmoreiz minēta 1432.g. sakarā ar to, ka Rīgas virsbīskaps Hennings muižu izlēņo A.Laudonam. 1838.g. par Toces muižas īpašnieku kļuva Fr.F.Meiners. M.Meinere 1870.g. muižu ieķīlāja I.Rušmanim, kurš 1879.g. kļuva par tās īpašnieku. Sāvienas muiža ilgus gadus bija Tīzenhauzenu dzimtas īpašums, vēlākajos gados īpašnieki vairākkārt mainījušies.
1905.g. revolūcijas laikā muiža nodedzināta.
Agrārās reformas laikā Ļaudonas muiža ar pusmuižām (plat. 1946ha) sadalīta 148 vienībās. Ļaudonas mācītājmuiža (1200ha) - 42 vienībās, Sāvienas muiža (2943ha) - 196 vienībās.

1935.g. Ļaudonas pagastā bija 541 saimniecība: 4567ha aizņēma aramzeme, 2001ha - pļavas, 2061ha - ganības, 1532ha - meži. Visvairāk audzētās graudaugu kultūras bija auzas (16% sējumu kopplat.), mieži (10%) un rudzi (10%). Kartupeļi - 6%, lini - 4%. Darbojās dzirnavas, vilnas kārstuve, zāģētava, vilnas apstrādes darbnīca, 4 krejošanas punkti, 4 frizētavas. Sāvienas pagastā bija 230 saimniecības, 2352ha aizņēma aramzeme, 1160ha - pļavas, 748ha - ganības, 482ha - meži. Darbojās dzirnavas un gateris. 1935.g. Ļaudonas pagasta platība bija 12120ha.

1945.g. Ļaudonas pagastā izveidoja Kalnvirsas, Ļaudonas un Pārupes ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1954.g. Ļaudonas ciemam pievienoja likvidēto Kalnvirsas un Pārupes ciemu, 1964.g. - Mētrienas ciema daļu (kolhoza ,,Ļaudona’’ teritoriju), 1975.g. - Sāvienas ciemu, bet 1977.g. nelielu daļu Ļaudonas ciema teritorijas pievienoja Mārcienas, Pamatu un Praulienas ciemam. Visu administratīvo pārkārtojumu laikā tag. Ļaudonas pagastā iekļauts viss bij. Sāvienas pagasts (1935.g. tā platība 6470ha) un daļa bij. Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījusies robeža ar tag. Mārcienas un Praulienas pagastu.
1990.g. Ļaudonas pagasts atjaunots.

Attēli par Ļaudonu LNB krājumos

Raksti par Ļaudonu periodika.lv līdz 1940.gadam  

 Raksti par Sāvienu periodika.lv līdz 1940.gadam