No Ļaudonas draudzes skolu vēstures....
28.11.2016

Andrejs Zvaigzne
Ļaudonas draudzes mācītājs Kārlis Velcers (1871—1875) kā Malienas skolu darbinieks

Pag. g. s. 60-to gadu otrā pusē un 70-to g. sākumā, kad dzimtbūšana gan oficiāli skaitījās atcelta, bet patiesībā faktiskais zemnieku stāvoklis neko daudz neatšķīrās no dzimtslaikiem, jo latvieši oikonomiskā ziņā bij vēl pilnīgi atkarīgi no muižniekiem, noteicošais vārds pagastu un draudžu pašvaldības lietās, tiesās, administrācijā un skolu lietās joprojām piederēja lielkungiem, bet draudzes dzīves garīgo pusi, tautas izglītības lietas pārzināja mācītāji. Tā tas bija arī Ļaudonā, kur pēc mācītāja Šmita nāves 1871. g., kas draudzi bija apkopis kādus četrdesmit gadus, atklājās vakanta mācītāja vieta. Starp citu tika uzaicināts sacīt parauga sprediķi arī Valkas vikārs, mācītājs Kārlis Velcers, pēc tautības latvietis. Viņa sprediķis draudzei bija ļoti paticis, un ar zināmām grūtībām, pret muižnieku opoziciju, Velceru arī ievēlēja. Liktenis nebija lēmis Velceram ilgi darboties Ļaudonas draudzē, tomēr arī tie nedaudzie gadi, kurus viņš te pavadīja, ir atstājuši neizdzēšamu piemiņu, jo ar viņa ka pirmā skolu dibinātāja un izglītības modinātāja vārdu ir saistīts latviešu tautas atmodas laikmeta sākums šinī Vidzemes dziļā malienā.

Turpinājumu var lasīt: 

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts;   Izdošanas datums: 01.05.1931; Nr.: 5 

Periodika.lv