,,Bērnu/jauniešu žūrijas 2012” lasīšanas maratons Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas bibliotēkā ir noslēdzies ….
14.02.2013

---

,,Bērnu/jauniešu žūrijas 2012” lasīšanas maratons Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas bibliotēkā ir noslēdzies ….

,,Tiklīdz cilvēki pārstāj lasīt, viņi pārstāj patstāvīgi domāt, aizver sirdi un fantāzijas tuneli galvā.” /A. Hermanis, Jaunā Rīgas teātra režisors/

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija ir Valsts mēroga lasīšanas veicināšanas programma, kas pastāv jau 11 gadus un bērnu vidū kļuvusi ļoti populāra. Tā nodrošina bibliotēkas ar labāko un jaunāko bērnu grāmatu izlasi un interesantu pasākumu programmu. Katru gadu tūkstošiem bērnu tiek iesaistīti grāmatu lasīšanā un vērtēšanā. Pagājušajā gadā Bērnu žūrijai pievienojās Jauniešu žūrija, iesaistot vidusskolu skolēnus. Arī šajā reizē ir kāds jauninājums – Vecāku žūrija. Tas mudinās arī pieaugušos lasīt un vērtēt grāmatas. Tagad aizraujošā lasīšanas maratonā varēs piedalīties visa ģimene.

,,Sapņi dzīvē ir pats galvenais. Bez sapņiem mēs esam tikai apmaldījušies rēgi, kas klīst pelēkajā ikdienā. /Džordi Sjerra i Fabra ,,Kafka un ceļojošā lelle.” /

Un tātad – 2012.gada ,,Bērnu/jauniešu žūrijā” piedalījāmies arī mēs – Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas skolēni, skolotāji, vecāki. Tā kā piedalījāmies šajā lasīšanas programmā pirmo reizi, tad man nav ar ko salīdzināt rezultātus, bet domāju, ka pirmajai reizei tie ir pietiekami labi. Kopā bērnu/jauniešu žūrijā piedalījāmies 59 dalībnieki. Visas piecas noteiktās atbilstošā vecuma grāmatiņas izlasīja un novērtēja 42 skolēni un 7 pieaugušie. Daži visas nepaguva izlasīt. Un patiesībā ir tā, ka nekas nav beidzies, jo žūrijas grāmatu lasīšana turpinās. Daudziem bibliotēkas lasītājiem ir vēlme izlasīt arī citu vecuma grupu grāmatiņas un tā tas arī notiek. Ja bērnu/jauniešu žūrijas visas grāmatiņas būtu vismaz divos eksemplāros, tad lasītāju skaits pilnīgi noteikti būtu bijis lielāks. 1. - 7. klases skolēnu lasāmās grāmatiņas bija vienā eksemplārā , bet 8.- 12.klases un ,,vecāku žūrijas” grāmatiņas bija divos eksemplāros. Vēlreiz saku lielu paldies Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītājai Ilzei Dreimanei, ka mani uzklausīja un atbalstīja gan viena grāmatu komplekta iegādē, gan balviņu un kliņģera sarūpēšanā noslēguma pasākumam. Kā arī liels paldies projektam ,,Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” par otro grāmatu eksemplāru dāvinājumu 8. – 12.klasēm un vecāku žūrijai.

,,Kad audz visskaistākais ir tas, ka ik dienas tevi sagaida kas jauns un dzīve ir kā dāvana.”/ Džordi Sjerra i Fabra ,,Kafka un ceļojošā lelle.” /

Visus žūrijas dalībniekus sarakstīt būtu ļoti gari. Bet nevaru nepateikt lielu paldies vecāku žūrijas dalībniekiem par to, ka atbalstījāt un atradāt laiku lasīšanai. Spriežot pēc Jūsu rakstītā anketiņās Jūs guvāt daudzas atziņas arī sev. Vecāku žūrijā piedalījās: Aija Driksna, Alda Ostrovska, Ilze Dreimane, Signe Smirnova, Vita Stradiņa, Inga Avotiņa. Arī es pati nevarēju atpalikt. Vecāku žūrijas grāmatas satura ziņā bija ļoti dažādas, bet tā bija iespēja iepazīt līdz šim nezināmus autorus un grāmatu sižetus. To pašu var teikt arī par bērniem un jauniešiem domātajām grāmatām. Mums pieaugušajiem bija jāizlasa vēl vismaz viena no jauniešu žūrijas grāmatām. Mēs izlasījām divas. Tās bija ļoti emocionālas. Viena bija par skarbo vēstures lappusi, kad cilvēki ne par ko tika sūtīti uz Sibīriju, bet otra par mūsdienu pasauli. Par to kā dzīvojam, kā komunicējam un vai savā ikdienas dzīvē ģimenē veltām pietiekami daudz laika, uzmanības un mīlestības viens otram. Kāda meitene pēc grāmatas izlasīšanas teica, ka izlasījusi grāmatiņu divas reizes un raudājusi, jo tas devis vielu pārdomām par savu dzīvi un attiecībām ar savu mammu. Tas bija ļoti aizkustinoši! Savukārt kāds pamatskolas skolēns teica, ka pateicoties lasīšanai viņam ir sācis labāk veikties mācībās. Manuprāt tas ir brīnišķīgi! Bija arī citas atziņas.

,, ... vienmēr domā, ka nākotne ir noslēpums, ko atklāt, nevis problēma, ko risināt.”  /Džordi Sjerra i Fabra ,,Kafka un ceļojošā lelle.” /

14.februārī skolas muzejā notika ,,Bērnu/jauniešu žūrijas 2012” noslēguma pasākums, kurā tika apbalvoti visi lasītāji un zīmētāji. Dalībnieki, kas ir izlasījuši visas piecas noteiktās sava vecuma grāmatiņas saņēma LASĪTĀJA SERTIFIKĀTU, pārējie pateicības. Taču katrs skolēns, kurš ir iesaistījies žūrijas grāmatu lasīšanā, saņēma dāvaniņu no LNB – īpaši veidotu aprocīti ar uzrakstu - ,,vairāk labu lasītāju.”

Viena no vecāku žūrijas grāmatām man likās brīnumaina. Tā ir  autora Džordi Sjerra i Fabra grāmata  ,,Kafka un ceļojošā lelle.” Vēl viena atziņa no šīs grāmatiņas - ,,Dzejnieki ceļ gaisa pilis, trakie tajās dzīvo un kāds reālajā pasaulē vienmēr pamanās tās izīrēt.”

No sirds vēlu Jums katram atrast laiku pabūt brīnumainajā grāmatu pasaulē un atrast savu mīļāko grāmatu. Grāmatu, kura uzrunā, iedvesmo, palīdz .... Man tādu ir ļoti daudz.

 Vēl daži īpaši PALDIES :

1.      Elvijam Viļevičam par LASĪTĀJA SERTIFIKĀTA un pateicību dizaina izveidi,

2.      Kristapam Jakubjaņecam par palīdzību sertifikātu un pateicību izprintēšanā,

     3. Aigai Reinbahai par nepieciešamo materiālu sagādi,

     4. Skolotājai Selgai Balodei un 3.klases skolēniem par priekšnesumu,

     5. Skolotājai Aldai Ostrovskai par palīdzību prezentācijas sagatavošanā,

     6. Par atbalstu, sapratni un palīdzību skolotājām Sarmītei Sīlei un Leldei Elijāsei,

      7. Skolotājai Vijai Točai par palīdzību zīmējumu vērtēšanā,

Man ir liels prieks un gandarījums, par to, ka mums visiem kopā  izdevās!

,,Miers, kamīns, grāmatas, klusums ….. Agrāk to mēdza uzskatīt par mietpilsonību. Šodien tas ir sapnis par zudušo paradīzi.” /Ē.M.Remarks/

,,Bērnu/Jauniešu žūrijas” noslēguma pasākums notika 14.februārī – Valentīndienā, kad daudz kur pasaulē svin svētkus visspēcīgākajai un svarīgākajai no sajūtām – MĪLESTĪBAI. Lai gan ,manuprāt, ar mīlestību  sirdī ir jādzīvo katru dienu. Mīlestība taču ir visaptveroša. Un visas labās  un lielās lietas mēs varam paveikt mīlestības vadīti.

Tāpēc arī pasākumu noslēdzu ar mīļuma vārdiem visiem klātesošajiem no man ļoti īpašas grāmatiņas - D.Bērza  Eņģeļu vēstījumi.

,, ,,Kamēr Tu guli, es domāšu Tavas domas. Es būšu tavas acis un ausis,” teica Eņģelis. ,,Tikai nebīsties, ja notiks kas neparasts. Es tevi pasargāšu no visa.”

              Cilvēks nenobijās. Cilvēks lidoja. Cilvēks nokļuva pagātnē un nākotnē, un nemaz nebrīnījās par to. Tas šķita loģiski, jo robežu nebija. Nebija jāuzrāda pase. Nebija jādomā. Vajadzēja tikai ticēt. Un cilvēks ticēja, ka tas, ko piedzīvo, notiek pa īstam. Cilvēkam nebija šaubu par notiekošo. Viņš neanalizēja katru savu soli. Viņš tikai pacēlās spārnos un lidoja. Izbaudīja brīvību. Brīvība bija ātrums. Cilvēks nebija domājis, ka ir iespējams lidot TIK ātri. Kā gaisma. Cilvēks bija GAISMA. Un tad pēkšņi viņš saprata, ka patiesībā IR gaisma VISU LAIKU. Arī tad, kad nelido. Arī tad, kad nesapņo. Cilvēks ir mīlestības gaisma VISU LAIKU. Vienmēr.

Eņģelis pasmaidīja.””  

Dzintra Viļeviča,

Andreja Eglīša

Ļaudonas vidusskolas

bibliotekāre