LEPOJAMIES!
21.01.2021

Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas 10.klase piedalījās konkursā '''Mans mazais pārgājiens 2020'' un saņēma atzinības rakstu, ko parakstījis Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Paldies 10.klases audzinātājai Ritai Avotiņai un sporta skolotājai Anitai Kidalai par iniciatīvu!

Šī gada 19.oktobrī Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas 10.klase devās pārgājienā pa Driksnas silu. Pārgājiens tika gatavots kā projekts sporta stundu laikā – vāca materiālus par apkārtni, pētīja kartes, sastādīja maršrutu. Tālāk no skolēnu rakstītā:

Pirmā vieta  kuru mēs devāmies apmeklēt bija Velna grava, kurā ir izvietots arī viena no Ļaudonas pagasta teikām.  Savu maršrutu mēs uzsākām no lielceļa. Mūsu ceļš veda  cauri mežam, kur mēs varējām baudīt daudz interesantu un dažādu skaistu skatu, varējām ieraudzīt dažādas sēnes, kokus kuri ir interesanti izauguši. Pie Velna gravas mēs varējām izlasīt teiku, kuru sacerējuši mūsu skolas skolēni. Šeit mēs pārbaudījām savu izturību, skrienot lejā pa kalnu un tad arī  atpakaļ augšā. Pēc sportiskās aktivitātes mēs brīdi atpūtāmies un turpinājām iesākto maršrutu uz Driksnas ezeru.  Nonākot pie Driksnas ezera, mēs baudījām skaisto skatu no ezera laipas. Novērtējām tur ir ierīkoto atpūtas laukumu ar lapeni un ugunskura vietu. Atpūtas vietu uztur un kopj Latvijas Valsts meži. Šeit regulāri notiek skolēnu pašpārvaldes talkas.

Novērtējuši Driksnas ezera krastu, mēs devāmies tālāk iepazīt Driksnas sila pakalnus -Drikšņa kalnu. Dvēseļu kalns bija ļoti ainavisks, uzkāpjot tajā augšā un palūkojoties apkārt varēja ieraudzīt ļoti apburošu skatu, zilās debesis ar skaistajiem mākoņiem. Turpat pie Dvēseļu kalna piekājē, ceļa malā, mēs veidojām ugunskuru – salikām malku, sausos zarus, lai vieglāk būtu aizdedzināt un apkārt ugunskuram aprausām aplī smiltis, lai gadījumā kas notiek uguns neaizskrien tālāk, uz ugunskura mēs sataisījām cīsiņus, vistas stilbiņus un kartupeļus (tos mēs iemetām iekšā pie malkas, beigās izvilkām, nomizojām un apēdām) sataisījām nelielu piknika vietu turpat, paēdām un savācām visu aiz sevis, lai būtu kārtīgs un tīrs (sakopts). Tālāk devāmies uz Sāvienas pilskalnu, izlasījām teiku par to un devāmies augšup kalnā. Tas bija ļoti interesants ar to, ka viņam visapkārt bija tādi kā sava veida grāvji. Skats no Sāvienas pilskalna virsotnes bija ļoti brīnišķīgs, netālu no viņa atradās, vairāki nelieli ezeriņi. Sāvienas pilskalns bija pēdējais mūsu apskates objekts.

Pārgājiena laikā mēs varējām baudīt fantastisko Latvijas ainavu rudenī. Tā kā klasē mēs esam ne tikai ļaudonieši, bet arī no tālākas apkārtnes, pārgājiens papildināja mūsu priekšstatu par skaisto šīs apkārtnes dabu, par kuru dzejā stāstījis arī mūsu novadnieks, Latvijas patriots Andrejs Eglītis.

10.klases skolniece Kadrija Zālīte