25.marts ir liktenīgs datums latviešu tautai – tā ir vēsture, fakti. Un, protams, tās ir emocijas un likteņstāsti.
Dzīve kā ar milzu cirvi tika pārcirsta divās daļās. Sākās cita dzīve – nereti ar badu, salu, ar mīļu cilvēku un māju zaudējumu. Māju, kuras nevar novērtēt materiāli – tās mājas, kas ir cilvēka vismazākā, bet visdārgākā dzimtene.
Kā ik gadu 25.martā pie piemiņas akmens Ļaudonā tika pieminēti cilvēki ar skaudriem likteņiem un patiesu dzimtenes izjūtu, kam pirms 65 gadiem vilciena dunoņa atbalsojās sāpīgos un satrauktos sirdspukstos.
Runājot no sirds uz sirdi mēs varam cerēt uz savstarpēju sapratni starp paaudzēm un tautām. Izrādot cieņu, uz piemiņas mirkli bija atnākuši arī A.Eglīša Ļaudonas vidusskolas skolēni un skolotāji.
Dzīvie vēstures liecinieki – tās ir ceļa zīmes šim mums nezināmajam notikumam.
Mūsu Ļaudonas pagastā šobrīd ir 24 šo baiso notikumu aculiecinieki, skolēni varēja klātienē iepazīties ar daļiņu, kas bija ieradušies – Zigrīdu Kalniņu, Olgu Grundmani, Laimu Bucenieci, Annu Kaminsku, Zentu Bērziņu, Skaidrīti Andersoni, Lidiju Šalajevu, Rutu Vizāni, Jāni Bērtuli, Andri Smuidri.
Pēc piemiņas brīža represētie ļaudonieši tika aicināti uz PII „Brīnumdārzu”, kur varēja vērot bērnu sarūpēto Cirka izrādi un kavēties atmiņstāstos pie tējas tases.
Sirsnīgs paldies PII „Brīnumdārzs” kolektīvam par atsaucību un laipno uzņemšanu!